Pētījums "Moderno tehnoloģiju izmantojums un drošība internetā"
Pētījums apkopo datus par bērnu, jauniešu, viņu vecāku un skolotāju paradumiem moderno tehnoloģiju izmantošanā, kā arī noskaidro informētību par apdraudējumiem, kas pastāv, izmantojot modernās tehnoloģijas. Pētījums pieejams šeit >>>
Pētījuma rezultāti parāda:
Sasniedzot 13 gadu vecumu, vairāk kā 90% bērnu izmanto internetu, kā arī viņiem ir pieejams personiskais mobilais telefons.
35% bērni vecumā līdz 13 gadiem un 54% vecumā no 14 – 18 gadiem apgalvo, ka vecāki nekādā mērā neierobežo viņu mobilo telefonu izmantošanu, tajā skaitā bērniem neesot noteikt ikmēneša rēķina (kredīta) ierobežojums.
42 – 47% bērnu un jauniešu uzskata, ka interneta izmantošana neizraisa un nevar izraisīt nekāda veida apdraudējumus.
Vairāk kā 40% bērnu un jauniešu norāda, ka ir saskārušies ar nepatīkamiem pornogrāfiska rakstura materiāliem, kas ir bijuši pieejami bez brīdinājuma. 39% norāda uz nepatīkamu saskarsmi ar vardarbīga rakstura materiāliem. 22% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 31% jaunieši vecumā no 14 – 18 gadiem norāda, ka, izmantojot internetu, ir saskārušies ar emocionālu pazemošanu un 10% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 19% vecumā no 14 – 18 gadiem norāda, ka ir saņēmuši seksuāla rakstura piedāvājumus no pieaugušajiem.
Izmantojot mobilo telefonu, 19% norāda, ka ir saņēmuši nepatīkamus zvanus; 9% norāda, ka ir saņēmuši draudus vai citādi personiski aizskarošus materiālus, bet 5% atzīst, ka ir saņēmuši nepatīkamas seksuāla rakstura ziņas un materiālus savā telefonā.
Lai arī bērniem un jauniešiem ir izpratne par to, kas ir pārkāpumi un neatļautas darbības internetā, 12% vecumā līdz 13 gadiem un 10% vecumā no 14 – 18 gadiem norāda, ka paši ir sūtījuši nepatīkamus materiālus, izmantojot mobilo telefonu. 11% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 13% vecumā no 14 – 18 gadiem norāda, ka ir kādu emocionāli pazemojuši internetā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas aptauja
Lai noskaidrotu bērnu un jauniešu priekšstatus par Interneta drošību, tika izveidota aptauja ar septiņiem jautājumiem (vienu atvērtu un sešiem slēgtiem).
Aptauja tika veikta 2010. gada aprīļa un maija mēnešos, aptaujājot bērnus un jauniešus (303 meitenes un 294 puiši) dažādās Latvijas mācību iestādēs. Kopumā tika apkopotas 597 anketas. Viss anketu apkopojums pieejams šeit >>>
Galvenie secinājumi:
- Apkopojot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa aptaujas rezultātus par Interneta drošību var secināt, ka bērnu un jauniešu priekšstati par to, kādu kaitējumu var radīt neapdomīga interneta lietošana ir adekvāti, taču atkarīgi no katra individuālās pieredzes. Šajā gadījumā kaitējums, ko var radīt neapdomīga interneta lietošana, kādam raisa pārdomas par personisko drošību vai atkarību, turklāt citu biedē tehniskas problēmas vai materiālie zaudējumi.
- Dažāda veida tehniskas problēmas (datorvīrusi, datu pazaudēšana un „spami”) jeb datora aizsardzība saistībā ar neapdomīgu interneta lietošanu bija visvairāk sastopamākā atbilde puišu vidū salīdzinājumā ar meitenēm, kuru atbildēs vairumā dominēja personiskā drošība jeb sevis aizsargāšana tiešsaistē (piesardzība attiecībā uz personisko informāciju, negodīgums e-komunikācijā un izvairīšanās no satikšanās ar nepazīstamiem cilvēkiem).
- Gandrīz pusei bērnu un jauniešu jeb 49% aptaujāto respondentu ir nācies saņemt aizrādījumus no ģimenes locekļiem, draugiem vai pedagogiem par to, ka pārāk daudz laika pavadot pie interneta.
- Aptaujas rezultāti parāda, ka visai sastopami bērnu un jauniešu vidē ir kiber-iebiedēšana, kiber-bulings un personiskās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. 32% aptaujāto bērnu un jauniešu atzina, ka interneta vidē ir saskārušies ar aizvainojumu vai pazemojumu no citu lietotāju puses, 23% bērnu un jauniešu ir nācies piedzīvot sava e-pasta vai profila uzlaušanu un ļaunprātīgu izmantošanu, savukārt 19% bērnu un jauniešu norādīja, ka ir saskārušies ar draudiem un saņēmuši aizvainojoša rakstura vēstules.
- Par to, kur meklēt palīdzību gadījumos, ja internetā saskartos ar kādām problēmām, lielākais vairums bērnu un jauniešu jeb 42% aptaujāto respondentu palīdzības jautājumos konsultētos ar vecākiem, draugiem vai skolotājiem. 18% bērnu un jauniešu vērstos www.dorssinternets.lv, bet 13% zvanītu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim. Savukārt, 25% norādīja, ka nedarītu neko!
- Pārliecinošs vairākums jeb 74% aptaujāto bērnu un jauniešu gribētu, lai ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni varētu sazināties izmantojot „čata” starpniecību. Tas parāda, ka jauno tehnoloģiju komunikācijas iespējas ieņem nozīmīgu lomu bērnu un jauniešu ikdienā arī palīdzības saņemšanas vajadzībām. Kā nekā internets ir daļa no bērnu un jauniešu sociālās dzīves, kur viņi „satiekas” ar draugiem, pavada zināmu daļu brīvā laiku tiešsaistē, meklē informāciju, kas nepieciešama mācībām vai izklaidei. Vecākiem, iespējams, ir ļoti grūti izsekot bērnu aktivitātēm tiešsaistē. Bērniem un pusaudžiem patīk riskēt un pārbaudīt savas spējas, tāpēc tehniskie ierobežojumi un aizliegumi, iespējams, nav efektīvākais veids, kā uzlabot viņu drošību tiešsaistē.