09 Dec ’11

Sekstings - ierasta parādība bērnu un jauniešu vidū

Austrijas Drošāka interneta centrs ir veicis aptauju Eiropas jauniešu vidū par to, kā viņi uztver un vai ir saskārušies ar sekstingu (angļu valodā sexting) – aktivitāti, kad bērni un jaunieši ar mobilā telefona starpniecību nosūta seksuāla rakstura īsziņas vai savu un vienaudžu kailfoto.

„Aptaujas rezultāti liecina, ka sexting fenomens pastāv un ir izplatīta aktivitāte visā Eiropā, arī Latvijā. Pagaidām gan pie mums vēl nav bijuši precedenti ar letālu iznākumu, kad seksuāla rakstura īsziņu un fotogrāfiju nosūtīšanas radītā apkaunojuma dēļ kāds jaunietis būtu izdarījis pašnāvību. Tomēr no kolēģiem citās Eiropas valstīs arvien biežāk saņemam ziņas par gadījumiem, kad jaunieši izvēlējušies beigt savu dzīvi, jo nav spējuši tikt galā ar pazemojuma sajūtu pēc tam, kad, neapdomīgas rīcības rezultātā, viņu kailfoto ir nonākuši internetā publiskai apskatei”, komentē Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

~30% apjautājo bērnu un jauniešu atzina, ka ir personiski saskārušies ar sekstingu.

Vecumā jaunākie bērni vairāk kautrējas, ieraugot citu bērnu/jauniešu kailfoto bildes, kamēr vecākie jaunieši atzina, ka ieraudzītais raisījis viņos papildus interesi.

Pētījuma dati rāda, ka daļa bērnu un jauniešu apzinās riskus, to, kas var notikt ar šo publicēto informāciju, taču tik un tā iesaistās šajā aktivitātē, kamēr speciālisti uzskata, ka tikai retos gadījumos, nosūtot savu fotogrāfiju draugam/draudzenei, sūtītājs aizdomājas par risku, ka foto varētu tikt pārsūtīts tālāk vai publicēts internetā.

Kā galvenos riskus sekstingam bērni minējuši:

Dažās valstīs bērnu kailfoto publiskošana un izplatīšana tiek pielīdzināta bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izplatīšanai. Latvijā arī jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad bērni savus kailfoto ir pārsūtījuši draugiem, kas tos tālāk ir pārsūtījuši citiem bērniem un jauniešiem.

Valsts policijas GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks A.Buko komentē, ka Latvijā šādu materiālu publiskošana un izplatīšana internetā var tikt uztverta dažādi - arī kā bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izgatavošana un izplatīšana, jo pēc fotogrāfijām visbiežāk nav iespējams noteikt apstākļus, kādos fotogrāfija uzņemta - vai to darījis pats bērns, vai arī kāda cita persona, kā arī - vai bērns ir piespiests fotografēties, vai dara to pēc paša iniciatīvas. Sodu šajā gadījumā paredz LR Krimināllikuma 166. pants „Par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi, iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, kā arī par šādu materiālu glabāšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”. Pārkāpums ir arī citas personas fotogrāfiju pārsūtīšana vai publiskošana bez viņa atļaujas, jo, veicot nesankcionētas darbības ar personas datiem (arī fotogrāfijām), var iestāties administratīvā atbildība par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu (LAPK 204.7 pants) vai kriminālatbildība (KL 145.pants), ja ar to ir radīts būtisks kaitējums cietušajai personai.

„Latvijā sextings nav tik izplatīts, kā citās valstīs, bet jāsaka, ka mūsu praksē arī ir bijuši gadījumi, kad pusaudži pārsūta savus kailfoto uzņēmumus ar mērķi iepatikties kādam. Pusaudži paši ir atzinuši, ka nebija iedomājušies par to, ka šīs bildes varētu tikt pārsūtītas tālāk un beigās par to uzzinātu visa skola. Šajos gadījumos bērni neparedz rīcības sekas un jūtas ļoti nobijušies, kad par to uzzina vecāki vai arī tiek iesaistīta policija. Visgrūtākais šajā situācijā ir fakts, ka no malas ir gandrīz neiespējami ietekmēt vai apstādināt bilžu pārsūtīšanu – tās nonāk no viena sūtītāja pie otra, līdz kamēr vienā mirklī tās ir izplatījušās pa visu skolu vai nonākušas internetā”, komentē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze.

„Aicinām vecākus un pedagogus pārrunāt ar bērniem riskus, ko rada kailfoto nosūtīšana ar mobilā telefona starpniecību vai šo materiālu ievietošana internetā. Šis ir tas gadījums, kad labāk būtu mācīties no citu kļūdām nevis no savējām” tā Maija Katkovska.